Mīlestība vai iekāre?

Dankana M. pieredze attiecību veidošanā: “Ja jūsu attiecību dzinulis ir iekāre, tās ir lemtas neveiksmei... Kāpēc?”

Es uzaugu ateistiskā ģimenē un pirmos kristiešus sastapu tikai tad, kad sāku studēt universitātē. Viņi likās jauki cilvēki un viņu draudzībā bija kaut kas īpašs, ko es apskaudu. Tomēr kristieši man šķita nožēlojami naivi ļautiņi un viņu nevainība īpaši seksuālo attiecību jomā, izraisīja manī vienīgi tēvišķu līdzjūtību. Kopš tā laika manas domas ir krasi mainījušās. Šajā rakstā es gribu runāt par to, vai ir kādi pamatoti iemesli nopietni uztvert Bībeles mācību par seksu.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kristieši neuzskata seksu par kaut ko sliktu vai nevēlamu. Seksu ir izdomājis Dievs un Viņš gribēja, lai cilvēki to piedzīvotu kā kaut ko ļoti labu. Sekss nav tikai līdzeklis bērnu radīšanai, bet spēcīga, iepriecinoša, kaislīga mīlestības izpausme. Dievs seksam ir paredzējis arī noteiktu vietu – laulībā starp vienu vīrieti un vienu sievieti mūža garumā. Mūsdienu kultūrā gan šī ideja ir gandrīz pilnībā zudusi. Vai arī kristiešiem vajadzētu to atmest kā laikmetam neatbilstošu jeb tā tomēr norāda uz pārlaicīgiem principiem?

Pragmatiski iemesli, kāpēc pieņemt Dieva noteikto attiecību modeli

Seksuālo attiecību saglabāšana laulības rāmjos aiztaupa ciešanas un morālo degradāciju, kas rodas, salīdzinot dažādus seksuālos partnerus. Tas pasargā arī no ārkārtīgi sāpīgām situācijām, kad viens partneris to dara, viscēlāko mīlestības jūtu vadīts, kamēr otram interesē vienīgi orgasms.

Un visbeidzot – mūsu seksuālās tieksmes un vēlmes rada atkarību. Kāds ir teicis, ka seksuālajām tieksmēm ir Ferrari motors un velosipēda bremzes. Ja mēs pamodinām un barojam savas seksuālās tieksmes neveselīgā veidā, ir arvien grūtāk un grūtāk laulībā palikt uzticīgiem, kam savukārt seko emocionālas ciešanas, ko piedzīvo partneris. Laulību šķiršanas statistika atspoguļo mūsu seksuālās rīcības sekas.

Garīgie iemesli

Praktiskie iemesli paši par sevi ir pietiekami spēcīgi, lai mēs pieņemtu biblisko mācību par seksu. Tomēr ir arī citi, vēl svarīgāki iemesli, kas mudina atteikties no seksuālām attiecībām ārpus laulības. Dievs nav devis seksu tikai tādēļ, lai mēs piedzīvotu orgasmu; Viņš ir devis seksu kā mīlestības un fiziskās intimitātes izpausmi.

Sekss ir ārkārtīgi nozīmīgs attiecību aspekts un ja tas tiek aplami izmantots, sekas var būt graujošas. Ir kāds stāsts par vīru, kurš iesūdzēja tiesā zāles pļāvēja izgatavotājus. Šis vīrs bija savainojies, apgriežot dzīvžogu un apgalvoja, ka pamācībā, kas bija pievienota zāles pļāvējam, nekas nav bijis teikts par to, ka tas nav izmantojams dzīvžoga apgriešanai. Līdzīgi ir ar seksu. Sekss ir ļoti nozīmīgs un tieši tādēļ tas var radīt lielu postu, ja netiek izmantots tā kā rakstīts tā radītāja instrukcijā.

Lai saprastu Bībeles viedokli par seksu, mums jāsaprot atšķirība starp mīlestību un iekāri. Mīlestība ciena un novērtē mīļoto, tā vēlas sniegt mīļotajam cilvēkam vislabāko. Tā visu savu uzmanību vērš uz šo cilvēku. Tā ir nesavtīga, spējīga uzupurēties un tā nav šķirama no atbildības. Turpretī iekāre cenšas izmantot lietas un cilvēkus, lai apmierinātu savas vēlmes. Tā visu uzmanību vērš uz sevi, ir savtīga un neuzņemas atbildību.

Mīlestība un iekāre ir pretstati. Tās atrodas savstarpējā konfliktā. Tātad jautājums ir par to, vai mūsu seksuālās attiecības ir mīlestības vai iekāres izpausme: "Es vēlos tevi cienīt un novērtēt, atdoties tev," jeb "es gribu tevi izmantot kā instrumentu, lai apmierinātu savas seksuālās vēlmes". Ja Dievs patiešām ir radījis seksu kā mīlestības izpausmi, tad izmantot to iekāres apmierināšanai, ir ārkārtīgi destruktīvi.

Laulības nozīme

Laulība – divu cilvēku savienība, kļūstot par vienu veselu – ir varens noslēpums. Tā negarantē un nerada mīlestību, bet, ja to uztveram nopietni, kā beznosacījumu apņemšanos būt uzticīgam vienam cilvēkam visa mūža garumā, tā noteikti palīdz atšķirt mīlestību no iekāres. Tāpat kā lakmusa papīrs liecina par skābes klātbūtni, laulība parāda apņemšanās klātbūtni. Kā lai mēs zinām, vai mīlam kādu pietiekami stipri, lai mums būtu seksuālas attiecības? Laulība atbild ar jautājumu: vai esam gatavi uzņemties atbildību par šo cilvēku uz visu mūžu?

Laulība ir arī drošības tīkls. Mēs visi esam vāji un kļūdāmies. Kā mēs varam būt pārliecināti par sava partnera mīlestību, ja pašiem mums piemīt tik daudz kļūdu un trūkumu? Atbilde atkal ir apņemšanās un atbildība. Ja tās nav, tad mīlestība nav patiesa un sekss tiek reducēts uz fizisku apmierinājumu, kuram tehniski pat nav nepieciešami divi cilvēki.

Nobeigumā

Iekāre ir spēcīga, tā pakļauj, taču tā pēc savas būtības ir savtīga un pretēja mīlestībai. Ja mēs savā dzīvē veicinām un barojam iekāri, mūs nenovēršami gaida vientulība, izolētība, nedrošība un tukšums. Kas mums atliek, ja orgasms kļūst garlaicīgs un neapmierinošs un mēs paliekam aci pret aci ar vainas apziņu un vientulību?

Atbildīga mīlestība nenoliedzami ir ļoti dārgs prieks un prasa smagu darbu. Tā prasa godīgumu, cieņu, piedošanu un upurus. Taču tas ir ceļš prom no vientulības, aizdomīguma un izmisuma, kas ir mūsu laikmeta slimība. Ja mēs aizvietojam mīlestību ar iekāri, mēs iegūstam bezjēdzīgu jutekliskumu, kas galu galā zaudē savu svaigumu un nav spējīgs sniegt neko vairāk kā fizisku apmierinājumu.

Dieva nodoms attiecībā uz mums ir brīvība no iekāres varas un verdzības, lai mēs kļūtu par cilvēkiem, kas spēj patiesi mīlēt. Neviens nevar līdzināties Dievam, kurš vienlīdz noliedzoši skatās uz vārtīšanos pa svešām gultām un iekāri, kas īstenojas tikai mūsu domās. Taču Viņš mums visiem piedāvā piedošanu, kura vajadzīga, lai mēs varētu veidot dziļas personīgas attiecības ar Viņu. Mīlestība, ko piedzīvojam attiecībās ar Dievu, ar laiku izpaudīsies arī attiecībās ar citiem cilvēkiem. Izvēle ir mūsu rokās – vai nu mēs atsaucamies Dieva piedāvājumam un veidojam savu dzīvi, balstoties uz Dieva mīlestību, vai arī atraidām to un ejam savu ceļu.

►	Es tikko lūdzu, lai Jēzus ienāk manā dzīvē…
►	Es domāju par to, ka varētu ieaicināt Jēzu savā dzīvē, lūdzu, paskaidrojiet vairāk…
►	Man ir jautājums vai komentārs…