Nesavtīga rīcība

Mēs vēlamies palīdzēt. Kas liek mums rūpēties par citiem, palīdzēt cilvēkiem? Lasi tālāk, kas mūs mudina uz nesavtīgu rīcību citu labā…

Perijs Māršals

Kāpēc mūs satrauc tas, ka cilvēki mirst no slimībām? Vai tas, ka korumpētās valdības izraisa nabadzību un badu? Kāpēc mūs uztrauc tas, ka meitenes tiek nolaupītas un pārdotas seksa verdzībā vai ka teroristi nogalina tūkstošiem cilvēku?

Kas notika ar uzskatu "izdzīvo stiprākais"? Stiprākā uzvarai pār vājāko vajadzētu būt normai. Mums vajadzētu to pieņemt.

Bet mēs nespējam to pieņemt. "Izdzīvo stiprākais" faktiski ir pretrunā ar mūsu sirdsapziņu. Nevienam nav jākļūst par upuri, tikai tāpēc, ka stiprākais var viņu ievainot.

Līdzjūtība

Cilvēka dabai piemīt līdzjūtība, kas iet pret straumi, pret evolūcijas procesiem. Ne vienmēr mēs izvēlamies to, kas ir labākais mums, mūsu izdzīvošanai. Reizēm mēs izvēlamies tieši pretējo.

Riskējot ar savu personīgo drošību, mēs glābjam avārijas upuri no degošas automašīnas. Mēs pārceļamies uz citu valsti, lai glābtu meitenes no seksa verdzības. Mēs pievienojamies humānās palīdzības organizācijām valstīs, kas ir bēdīgi slavenas ar cilvēku nolaupīšanu un brutālām, ikdienas slepkavībām.

Kāpēc mēs to darām? Kāpēc mēs esam gatavi palīdzēt citiem, kaut arī tas varētu maksāt mums dzīvību? Kas mūs mudina uz šādu nesavtīgu rīcību?

Dienvidāfrikas arhibīskaps Desmonds Tutu apgalvo, ka mēs esam radīti "labestībai". Vai tiešām?

"Tas ir apbrīnojami, jā, pat pārsteidzoši, ka tādā pasaulē kā mūsējā, kur valda nežēlība un cinisms, mēs visvairāk apbrīnojam, pat bijājam, tādus cilvēkus kā māte Terēze, Dalailama, Mahatma Gandijs un Nelsons Mandela.

Kāpēc mēs cienām šādus cilvēkus? Kāpēc?

Tāpēc, ka viņi ir labi, un viņu klātbūtnē mūsu sirdis ir priecīgas un pacilātas. Viņi liek mums justies labi tāpēc vien, ka esam cilvēki.

Un tāpēc, ka mēs (visi) esam radīti labestībai. Mēs esam radīti Dievam, esam radīti smiekliem, maigumam, rūpēm, līdzjūtībai esam radīti, lai dalītos cits ar citu." ¹

Radīti labestībai?

Vai tiešām? Dievs, mūsu radītājs, saka "jā". Mūsu dzīvei ir augstāks mērķis nekā izdzīvošana.

Lūk, Dieva nodoms mūsu dzīvei.

"Jo mēs esam viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu." ²

"Viņš tev ir teicis, cilvēk, kas ir labs, ko Kungs no tevis prasa – spriest taisnu tiesu, mīlēt žēlastību, pazemībā staigāt ar Dievu." ³

Ir materiālisti, kas centīsies mūs pārliecināt, ka mums nav sirdsapziņas, nav iekšējas tieksmes būt labiem. Viņuprāt, mūs vada evolūcijas procesā ieprogrammēti ķīmiski impulsi. Viņi uzskata, ka mums ir smadzenes, bet nav prāta. Ķermenis, bet nav dvēseles. Daži no viņiem apgalvo, ka tā kā esam materiāli, fiziski objekti, no mums nevar prasīt vairāk par to, kas atbilst mūsu savtīgajām interesēm. Mēs neesam nekas vairāk kā augstāk attīstīti dzīvnieki.

Taču šie materiālisti nonāk pretrunā ar sevi. Viņi uzskata, ka mums nav brīvas gribas, nav sirdsapziņas, bet pieprasa, lai rīkojamies atbilstoši morālei. Piemēram, viņi prasa, lai aizsargājam vidi un nelietojam plastmasas maisiņus, taupām ūdeni, neizmantojam degvielu, kas piesārņo gaisu. Uz kāda pamata viņi sagaida šādu pašuzupurēšanos?

Ja esam ieprogrammēti gūt uzvaru cits pār citu, kāds tur vairs upuris?

Autors Dinešs D'Souza norāda uz mūsu iekšējo motivāciju:

"… evolūcija spēj lieliski pamatot, kāpēc esam egoistiski dzīvnieki, taču tā nonāk milzīgu izaicinājumu priekšā, mēģinot pamatot to, kāpēc mēs vienlaikus uzskatām, ka egoistiem būt nav labi." ⁴

Tieksme uz nesavtīgu rīcību ir daļa no mūsu DNS

Dievs mūs ir radījis, lai mēs rūpētos par citiem.

"Kurš gan nav to piedzīvojis, kad, paveicot kaut ko labu, negaidot neko pretī, izturoties laipni pret kādu, kad no tevis to neprasa, tu iekšēji it kā uzmirdzi. Tu patiešām jūties labi.

[Un] kad esi izdarījis kaut ko sliktu, tavs ķermenis uz to reaģē. Tu to iekšēji jūti. Dusmas, aizvainojums atstāj iespaidu uz tevi, asinsspiediens kāpj, jo patiesībā labu darīt ir mūsu dabā. Tādi mēs esam radīti." ⁵

Vai vēlies, lai pret nabadzīgajiem izturētos taisnīgi, nevis viņus ļaunprātīgi izmantotu? Vai vēlies piedzīvot žēlsirdību un mieru? Arī Dievs vēlas, lai mēs pēc tā tiektos.

Visas galvenās pasaules reliģijas – hinduisms, budisms, islāms, kristietība – ar dziļu cieņu izturas pret Jēzu Kristu. Viņa dzīve bija unikāla. Viņš nekad neielaidās kompromisos.

Jēzus apsolīja:

"Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos. Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs. Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs. Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem." ⁶

Tomēr būsim godīgi. Kā cilvēki mēs esam spējīgi arī uz egoismu, alkatību, slepkavību. Mēs varam mierīgi ignorēt nabadzīgos, cietējus, bezpajumtniekus. Un tā ir mūsu dilemma.

"Mēs vēlamies ticēt tam, ka savā būtībā cilvēks ir labs, taču cilvēces egoisms un vardarbība bieži vien liek mums vilties. Mēs pieķeramies jaunu zinātnisko atklājumu solījumiem, kas spētu palīdzēt pasaulei tās ciešanās, taču baidāmies, ka dažus no šiem atklājumiem var izmantot veidos, kas nodara vairāk kaitējuma nekā labuma." ⁷

Dilemma: līdzjūtība vai egoisms?

Tur arī slēpjas problēma. Mūsos ir divas pretrunīgas dabas. Viena mūsu daļa ir ļoti egoistiska, vērsta uz savu labumu, pat, ja tas kaitē citiem. Otra mūsu daļa no sirds vēlas upurēties citu labā. Mūsos ir iekšējs konflikts, kas dzīvnieku valstī nav pazīstams.

Tomēr risinājums ir. Mūsu labākā daļa var uzvarēt. Bet ne jau ar mūsu pašu spēku. Mūsu priekšrocība ir spēja iepazīt Dievu. Viņa mīlestība paceļ mūs pāri mūsu ierobežojumiem. Dievs var pārvarēt mūsu egoismu un darīt mūs spējīgus rūpēties par citiem. Kāpēc tik daudz labdarības organizāciju, kas kalpo vissarežģītākajos apstākļos, ir balstītas uz ticību?

Bībele apliecina: "Mēs mīlam, jo Viņš mūs pirmais ir mīlējis." ⁸

Dieva beznosacījumu, nemainīgās mīlestības pret mums piedzīvojums, pārliecība par to ietekmē mūsu attieksmi pret citiem.

Jāņa evaņģēlijā mēs lasām par Jēzu: "Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušajam Dēlam, pilnu žēlastības un patiesības." ⁹

"Jēzus gāja pa visām pilsētām un ciemiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visus slimos un vārgos. Un, redzēdams ļaužu pūli, viņš iežēlojās par tiem, jo tie bija novārguši un pamesti kā avis, kurām nav gana." ¹⁰

Viņš mūs radīja, lai mēs iepazītu Viņa mīlestību un parādītu to citiem.

Jēzus saka:

"Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā arī es esmu jūs mīlējis. Palieciet manā mīlestībā. … Mans bauslis ir: mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis." ¹¹

Vai esi kādreiz dzirdējis par to, kā tu vari iepazīt Dieva mīlestību? Paskaties uz Jēzus dzīvi, piem., Jāņa evaņģēlijā…

►	Man ir jautājums vai komentārs…
►	Kā veidot attiecības ar Dievu?

Tekstā ievietotās norādes: (1) https://spiritize.blogspot.com/2005/12/desmond-tutu.html (2) Bībele, Efeziešiem 2:10 (3) Bībele, Mihas gr. 6:8 (4) Dinešs D'Souza, “Life After Death”, Regnery Publishing, Inc., 2009 (5) Arhibīskaps Desmonds Tutu, https://achievement.org/achiever/desmond-tutu/ (6) Bībele, Mateja ev. 5:6-9 (7) Dr. Frensiss Kolinss, “Cilvēka genoma projekta” vadītājs, Baltā Nama lūgšanu brokastīs, 2007.gada 1.februārī (8) Bībele, 1.Jāņa 4:19 (9) Jāņa ev. 1:14 (10) Mateja ev. 9:35-36 (11) Jāņa ev. 15:9,12