Laikam nav smagāka nozieguma par bērna izvarošanu.
Tas atstāj neatgriezeniskas sekas. Saskaroties ar kaut ko tādu, dabiska reakcijas ir dusmas. Šādām darbībām nav attaisnojuma.
Taču tā nav Dieva vaina, ja cilvēki samaitā labo, ko Viņš ir radījis. Tā nav Viņa vaina, ja tēvi izvaro savas meitas vai mātes ir emocionāli vardarbīgas pret saviem dēliem.
Mēs, cilvēki, esam diezgan brīvi savā rīcībā.
Kā mums vajadzētu reaģēt uz to, ka Dievs neliedz citiem cilvēkiem darīt mums ļaunu?
Kā mums vajadzētu reaģēt uz to, ka Dievs neliedz mums darīt ļaunu citiem?
Mēs varētu vēlēties, lai Dievs nosaka robežas, kuras pārkāpjot, cilvēki tiktu sodīti. Mēs varētu ieteikt, lai Dievs nogalina katru, kurš seksuāli izmanto bērnu.
Bet ko darīt ar bērnu pornogrāfijas ražotājiem, kas varētu būt par iemeslu vīrieša tieksmei seksuāli izmantot bērnu? Vai nebūtu pareizi, ja Dievs nogalinātu arī viņus?
Un ko Dievam vajadzētu darīt ar cilvēkiem, kuri ar vārdiem aizskar citus? Vārdi var dziļi ievainot. Nevar taču noliegt, ka mēs darām to, ko izvēlamies darīt. Nesaprotu, kāds pamats mums būtu dusmoties uz Dievu, ka Viņš mums ļauj to darīt.
Vai Dievs nav mums atklājis, kā vislabāk nodzīvot savu dzīvi?
Vai nav tiesa, ka tad, ja visi ievērotu 10 baušļus, neviens bērns netiktu izvarots vai izmantots?
Vai nav tiesa, ka tad, ja visi ievērotu 10 baušļus, nekad nekas netiktu nozagts, neviens laulātais netiktu piekrāpts, neviens dēls vai meita – noslepkavots?
Dievs neuzspiež savu gribu, bet dod mums brīvību. Dievs neiejaucas mūsu izvēlē. Taču Viņš apliecina, ka pienāks diena, kad visi atbildēs par savu rīcību un tiks nodrošināts taisnīgums. Spriedums balstīsies uz iepriekš dotajām vadlīnijām.
Problēma ir tā, ka ar vārdiem vien nepietiek. To atzīst arī Dievs.
Dievs atzīst, ka mums ir nepieciešams kaut kas vairāk.
Iedomājies cilvēkus savā dzīvē, kuri ir atstājuši vislielāko pozitīvo iespaidu uz tevi. Skolotāji, draugi vai radinieki. Kāds, kuru tu apbrīnoji. Tev patika viņu skatījums uz dzīvi. Tas, kā viņi izturējās pret citiem. Tu vēlējies viņiem līdzināties.
Viņi ietekmēja tavas jūtas un prātu.
Arī Dievs mums piedāvā attiecības, nevis ar reliģiju vai noteikumiem, bet gan attiecības ar sevi.
Attiecības ar Dievu ļauj mums pacelties pāri mehāniskai ‘tev būs’ un ‘tev nebūs’ noteikumu ievērošanai.
Jēzus mūs aicina: “Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. … Mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.” 1
Viņš apliecina, ka tie, kas ir izsalkuši pēc patiesības, tiks paēdināti. Tie, kam slāpst pēc ‘dzīvības pārpilnības’, to atradīs. Tas ir kaut kas tāds, ko nevar noteikt ar likumu. Mums ir vajadzīgs kaut kas vairāk nekā ´centieni‘ darīt labu.
Jēzus aicina uzņemt Viņu mūsu sirdīs: “Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa…” 2
Ja esi kļuvis par citu cilvēku rīcības upuri un joprojām netiec tam pāri, Dievs var dziedināt tavu sirdi un prātu, kā neviens cits.
Varbūt tā ir grūta izvēle… Dievs, kurš to pieļāva, ir arī tas, kurš spēj mierināt un palīdzēt tev atgūties. Skaidrs, ka šī rīcība bija pretēja Dieva gribai. Tev ir iespēja nākt pie Dieva un Viņa mīlestība tevi dziedinās.
Jēzus pazīst ciešanas. Viņš atdeva savu dzīvību par mums pie krusta.
Viņš to darīja, lai mēs varētu saņemt piedošanu. Varbūt, ka tava dzīve un rīcība nav salīdzināma ar to, ko tev ir nodarījis kāds cits. Tomēr mēs visi esam grēkojuši dažādos veidos.
Jēzus 40 un vairāk reizes tika pērts ar pātagu ar deviņām ādas sloksnēm, kuru galos bija metāla dzelkšņi. Tad viņa rokas un kājas tika pienaglotas pie krusta, kur viņš karājās līdz nomira. Tā bija nežēlīga spīdzināšana.
Jēzus jau iepriekš zināja, ka mirs krusta nāvē. Daudzkārt Viņš saviem mācekļiem sacīja, ka viņu apcietinās un “nodos pagāniem, lai viņu apsmietu, šaustītu un sistu krustā, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” 3
Pirms krustā sišanas Viņš tiem sacīja: “Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem.” 4
Jēzus mums saka: “Kā Tēvs mani ir mīlējis, arī es jūs esmu mīlējis. Palieciet manā mīlestībā!” 5 Jēzus pierādīja savu mīlestību pret mums.
Viņš mūs aicina dzīvot kopā ar Viņu. Iepazīt Viņa mīlestību pret mums. Atjaunot mūsos to cilvēku, kuru Viņš sākotnēji bija radījis. Tās ir visvērtīgākās attiecības, kādas cilvēkam var būt. Te ir paskaidrots, kā tu vari izveidot attiecības ar Dievu.
► | Man ir jautājums vai komentārs… |
► | Kā iepazīt Dievu… |
Tekstā ievietotās norādes: (1) Bībele, Mateja evaņģēlijs 11:28-29 (2) Bībele, Atklāsmes grāmata 3:20 (3) Mateja ev. 20:18-19 (4) Jāņa ev. 15:13 (5) Jāņa ev. 15:9