Šajā apgalvojumā ir sava daļa patiesības, bet būtībā tas ir slidens jautājums. Tiesa, ja visi uzskatītu, ka visi ceļi ved pie Dieva, pasaulē būtu vairāk miera un saskaņas. Taču tas būtu līdzīgi apgalvojumam: ja visi valkātu sarkanas cepures, visas galvas būtu apsegtas. Dabiski būtu jautāt: "Kāpēc tieši sarkanas cepures?" Tieši tāpat, ja visi ticētu vienai lietai attiecībā uz reliģijām, protams, ka būtu vairāk miera un saskaņas, taču, kurai vienai lietai tad būtu jātic?
Galvu apsedz jebkuras krāsas cepure, tāpat jebkurš uzskats, ko atbalsta visi, pēc definīcijas, rada lielāku vienotību. Taču, kurš teica, ka šim kopīgajam uzskatam ir jābūt tieši reliģiskajam relatīvismam? Kāpēc ne islāmam, budismam, ateismam vai kristietībai? Patiesībā jautājums ir: "Kurš uzskats ir pareizais?"
Vēl lielākas briesmas, kas slēpjas šajā jautājumā, ir mājiens uz to, ka vajadzētu aizliegt publiski izteikt reliģiskus apgalvojumus, kas izslēdz citas iespējas. Tas, izmantojot reliģiskā ekskluzīvisma cenzūru, noved pie reliģiskā relatīvisma uzspiešanas.
► | Man ir jautājums vai komentārs… |
► | Kā veidot attiecības ar Dievu? |