Pēc Deivida A. Hornera raksta
Lai pierādītu, ka visas pasaules reliģijas adekvāti attēlo Dievu, bieži tiek izmantots salīdzinājums ar ziloni. Īpaši iecienīts tas ir reliģiju vēstures pasniedzēju vidū, jo padara visas reliģijas vienādas un vienlīdz "patiesas" savos priekšstatos par Dievu.
Salīdzinājums ir šāds: četri akli cilvēki sastop ziloni...
Tā kā viņiem nekad iepriekš nav bijis sakara ar šiem dzīvniekiem, cilvēki sapulcējas ap to un cenšas aprakstīt savus novērojumus, izpētot jauno parādību. Viens no viņiem, aptaustījis ziloņa snuķi, secina, ka tā ir čūska. Otrs, izpētījis ziloņa kāju, secina, ka tas ir koks. Trešais, satvēris ziloņa asti, paziņo, ka tā ir virve, bet ceturtais, aptaustījis ziloņa sānus, secina, ka tā tomēr ir siena.
Katrs no viņiem apraksta vienu un to pašu – ziloni, taču dara to radikāli atšķirīgā veidā.
Daudzi uzskata, ka šis salīdzinājums raksturo dažādās pasaules reliģijas – tā, it kā dažādi aprakstot vienu un to pašu parādību. Tādējādi būtu jāsecina, ka nav vienīgās patiesās reliģijas, ikviena no tām savā būtībā esot patiesa.
Tas ir iedarbīgs un provokatīvs salīdzinājums, un šķiet, ka tajā ir sava daļa patiesības.
Ja Dievs ir bezgalīgs, bet mēs tādi neesam, tad ir saprātīgi uzskatīt, ka neviens no mums nespēj pilnībā aptvert Viņa būtību. Taču vai šis salīdzinājums pierāda to, ka visas reliģijas ved pie Dieva? Ja mēs izdarām šādu secinājumu, tad neesam ņēmuši vērā dažus svarīgus apstākļus.
Pirmkārt, šeit ir runa par konkrētu objektu – ziloni. Aklie cilvēki mēģināja aprakstīt vienu konkrētu objektu – ziloni, nevis kaut ko citu. Tieši tāpat pastāv konkrēti jautājumi attiecībā uz Dievu. Piemēram, “Vai Dievs ir?” ir jautājums par faktu. Tikpat labi mēs varētu jautāt: “Vai Guntis Ulmanis bija Latvijas Republikas prezidents?” Ja atbilde ir “jā”, tad tā ir patiesība, neatkarīgi no tā, vai kāds tam tic vai nē un tas, kurš to noliedz, kļūdās.
Otrkārt, visi četri aklie kļūdās, jo tas ir zilonis, nevis koks, čūska, virve vai siena. Viņu viedokļi ir nevis vienlīdz patiesi, bet vienlīdz aplami. Labākajā gadījumā šāds salīdzinājums parāda, ka visas reliģijas ir maldīgas, nevis patiesas.
Treškārt, un tas ir pats galvenais, šis salīdzinājums nepieļauj īpašas atklāsmes iespēju. Ja ierastos piektais cilvēks, kurš būtu redzīgs (un varētu to pierādīt), un aprakstītu šo ziloni kā ziloni, tas pilnībā izmainītu šī salīdzinājuma būtību.
Jēzus Kristus, kurš atšķiras no visiem citiem pasaules reliģiskajiem vadoņiem, apgalvoja, ka Viņš ir šis “piektais cilvēks”, pilnīgā Dieva atklāsme. Daudzus no tiem, kuri vēroja Jēzus brīnumdarbus un klausījās Viņa vārdos, aizvainoja Jēzus pretenzijas uz dievišķību. “Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja viņu nokaut, jo Viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī apzīmēja Dievu par Savu Tēvu, Sevi pielīdzinādams Dievam.” (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 5:18).
Taču Jēzus aicināja mūs uzticēties Viņam, ja vēlamies piedzīvot sadraudzību ar Dievu. “Es esmu dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Bībele, Jāņa ev. 6:35).
► | Man ir jautājums vai komentārs… |
► | Kā veidot attiecības ar Dievu? |