Vai tu vari pierādīt Dieva esamību?

Vai tu vari pierādīt Dieva esamību? Kāpēc filozofi un ateisti labprāt uzdot šo jautājumu.

Ph.D. Gregorijs Gansle

Jau sākot no laika, kad Imanuels Kants sarakstīja savu slaveno darbu "Tīrā prāta kritika", domājošiem cilvēkiem ir bijuši raksturīgi apgalvojumi, ka Dieva eksistenci nav iespējams pierādīt. Būtībā mūsu intelektuālajā kultūrā šis apgalvojums ir ticis pacelts līdz dogmas līmenim. Kā es varu apgalvot, ka tā ir neapstrīdama dogma? Pēc reakcijas, kas seko ikreiz, kad gribu to apšaubīt. Ja kāds man saka: "Jūs nevarat pierādīt, ka Dievs ir", es gribu jautāt: "Kā jūs to zināt? Jūs mani redzat pirmo reizi mūžā! Kā jūs varat zināt, ko es varu un ko nē?"

Ko vairums cilvēku domā, izsakot šo apgalvojumu? Vairums cilvēku domā, ka es nevaru minēt nevienu filozofisku argumentu par labu Dieva esamībai, kas pārliecinātu visus domājošos cilvēkus. Ja mans arguments nepārliecina viskaismīgāko ateistu, tad es neesmu pierādījis, ka Dievs ir, – tā viņi saka. Tā kā es nevaru piespiest ateistu ticēt, viņuprāt, mani argumenti nevar kalpot kā pierādījums. Ja tie nevar kalpot kā pierādījums, kāda no tiem jēga?

Piekrītu. Man nav tādu argumentu, kas spētu pārliecināt visus domājošos cilvēkus. Ko tas pierāda? Vai tas pierāda jebko, kas saistīts ar Dievu? Nē. Tas man atklāj pierādījuma būtību nevis to, vai Dievs ir. Man nav tādu argumentu, kas pilnīgi un neapstrīdami pārliecinātu visus, ka Dievs ir. Bet runa jau nav par to. Man vispār nav argumentu, ko pilnīgi un neapstrīdami pieņemtu visi.

Es nespēju pilnībā – t.i. – neapšaubāmā veidā, kas pārliecinātu visus filozofus, pierādīt, ka Alpu kalni patiešām pastāv kā no mūsu spriedumiem pilnīgi neatkarīgs objekts. Es nevaru pierādīt, ka Visums neuzradās pēkšņi pirms piecām minūtēm un ka visas mūsu šķietamās atmiņas nav vienīgi ilūzija. Es nevaru pierādīt, ka pārējie cilvēki, kurus es sastopu universitātē, ir saprātīgas būtnes. Varbūt viņi ir ļoti gudri roboti.

Nav tāda filozofiska slēdziena, ko varētu neapšaubāmi pierādīt. Tāpat fakts, ka argumenti par labu Dieva eksistencei, nerada matemātisku ticamību, pats par sevi nemazina iespēju, ka Dievs ir. Tas vienkārši novirza jautājumu par Dieva eksistenci uz to pašu kategoriju kā citus jautājumus, piemēram, vai pastāv objektīva, no mums neatkarīga pasaule un vai citi cilvēki ir saprātīgas būtnes.

Vai tas nozīmē, ka argumenti par labu Dieva esamībai ir bezjēdzīgi? Nebūt nē. Kaut gan man nav neviena argumenta, kas pārliecinātu visus domājošos cilvēkus, tas tomēr nenozīmē, ka man nevar būt pamatoti iemesli ticēt Dievam. Būtībā daži no iemesliem, kāpēc es ticu Dievam, jums var šķist itin pārliecinoši. Pat tad, ja mani argumenti nepārliecinās jūs, tie nebūs bezjēdzīgi. Ir saprātīgi domāt, ka kalni patiešām pastāv, mēs visumā varam paļauties uz savām atmiņām un arī citi cilvēki ir saprātīgas būtnes. Ir pamatoti tam ticēt, kaut arī to nav iespējams pierādīt. Varbūt kāds arguments par labu Dieva esamībai pārliecinās jūs, ka ticība Dievam ir pamatota.

Tātad, kā mēs varam zināt, ka Dievs ir? Tai vietā lai meklētu neapgāžamus slēdzienus, mēs izsveram visus "par" un "pret" un pārdomājam alternatīvas. Kura alternatīva vislabāk atbilst faktiem?

Ja tu vēlies iepazīties ar dažiem Dieva esamības pamatojumiem, lasi “Vai pastāv Dievs?”.

►	Man ir jautājums vai komentārs…
►	Kā veidot attiecības ar Dievu?