Ja kaut kas rodas, tam ir sava izcelsme. Grāmatai ir autors. Mūzikai ir komponists. Svinības rīko namatēvs. Visām lietām, kam ir iesākums, ir arī sākotnējais cēlonis.
Kā tas ir Visumā? Bija laiks, kad zinātnieki domāja, ka Visums ir eksistējis vienmēr un tam nav sākuma.
Šodien kosmosa pētnieki nodarbojas ar "lielā sprādziena" teoriju, kas varētu būt bijis Visuma iesākums. Visumam, ko raksturo telpas-laika-matērijas-enerģijas attiecības, ir bijis noteikts iesākuma punkts.
Tā kā tas nav eksistējis vienmēr, bet ir radies (tam ir noteikts sākuma punkts), tad to ir radījusi kāda cita realitāte.
Visam, ko mēs novērojam dabā, ir iesākums. Taču Dievs atrodas citā kategorijā un tam tā jābūt. Dievs atšķiras no dabas, cilvēces un visa, kas eksistē, jo Viņš ir eksistējis vienmēr, neatkarīgi no visa tā, ko ir radījis. Dievs nav ne no kā atkarīgs, bet ir pilnīgi pašpietiekams. Tieši tā Bībele raksturo Dievu un to, kā Dievs pats sevi ir atklājis. Kādēļ Dievam tādam jābūt?
Visumu nav iespējams izskaidrot citādi. Tas nevarēja radīt pats sevi. Tas nav eksistējis vienmēr. Un to nevarēja radīt nekas tāds, kas pats ir radīts. Kādēļ nē?
Ir bezjēdzīgi apgalvot, ka Visumu radīja Dievs, bet Dievu savukārt radīja cits Dievs, kas lielāks par viņu, kuru savukārt radīja par viņu vēl lielāks Dievs, utt. Kā pārliecinoši argumentēja Aristotelis, ir jābūt kādai realitātei, kas rada, bet pati nav radīta (jeb būtnei, kas kustina, bet pati nav kustināma). Kādēļ? Tādēļ, ka ja pastāv bezgalīga cēloņu regresija, tad viss process pēc definīcijas nekad nevarētu sākties. 1
► | Man ir jautājums vai komentārs… |
► | Kā veidot attiecības ar Dievu? |
Tekstā ievietotās norādes: (1) Kenneth Richard Samples; Connections 2007; Quarter 3; reasons.org