Vai pastāv Dievs?

Vai pastāv Dievs? Vai ir pierādījumi Dieva esamībai? Šis raksts piedāvā objektīvus un atklātus pamatojumus Dieva pastāvēšanai.

Merilina Adamsone

Vai jūs nevēlētos, lai kāds jums vienkārši pierāda, ka Dievs pastāv? Bez piespiešanas, bez apgalvojumiem: "Jums tikai jātic." Tāpēc šis ir mēģinājums piedāvāt dažus faktus, kuri norāda uz Dieva esamību.

Taču vienmēr jāpatur prātā: ja cilvēks pat nepieļauj iespēju, ka Dievs varētu pastāvēt, tad viņš spēs racionāli pavērst jebkurus pierādījumus par labu savai pārliecībai. Piemēram, ja kāds atsakās ticēt, ka cilvēks ir bijis uz Mēness, tad nekāds informācijas daudzums nemainīs viņa viedokli. Astronautu pēdu nospiedumu satelīta uzņēmumi, intervijas ar astronautiem, Mēness ieži… visi pierādījumi būs bezjēdzīgi, jo šis cilvēks jau būs nolēmis, ka cilvēki nevar nokļūt uz Mēness.

Runājot par Dieva esamības iespēju, Bībele runā par cilvēkiem, kuri, neraugoties uz pietiekoši daudziem pierādījumiem, noliedz patiesību par Dievu. ¹ No otras puses, tiem, kas vēlas uzzināt, vai Dievs pastāv, Viņš saka: "Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit, Es būšu atrodams." ²

Pirms jūs iepazīstaties ar faktiem par Dieva esamību, pajautājiet sev: "Ja Dievs pastāv, vai es gribētu Viņu pazīt?" Šeit ir daži fakti, kas norāda uz Dieva esamību.

1. Cilvēces vēstures gaitā, visās pasaules kultūrās, cilvēki ir bijuši pārliecināti, ka Dievs ir.

Vai kāds pilnīgi droši var apgalvot, ka visi šie cilvēki ir kļūdījušies? Miljardiem cilvēku no dažādām sociālajām, intelektuālajām, emocionālajām un izglītības vidēm, nonāca pievienota slēdziena, ka pasaulei ir Radītājs un ka tas ir Dievs, kurš jāpielūdz.

"Antropoloģiskie pētījumi norāda, ka mūsdienu vistālāko un primitīvāko cilvēku vidū pastāv vispārēja ticība Dievam. Visas pasaules tautu vissenākajās vēstures liecībās un leģendās cilvēku sākotnējais priekšstats bija par vienu Dievu, kurš ir visa Radītājs. Šķiet, pat to cilvēku kultūrās, kurās šodien atzīst daudzu dievu esamību, kādreiz ir bijusi apziņa par vienu augsto Dievu." ³

2. Mūsu planētas sarežģītā uzbūve norāda uz saprātīgu Radītāju, kurš ne tikai radīja Visumu, bet to arī uztur mūsdienās.

Var minēt bezgala daudz piemēru, kas liecina par Dievu Radītāju. Lūk, daži no tiem:

Zeme...Tai ir pilnīgi precīzs izmērs. Zemes lielums un tam atbilstošais gravitācijas spēks uztur plānu atmosfēras slāni, kas galvenokārt sastāv no slāpekļa un skābekļa gāzēm, un ir tikai 90 kilometru biezs un apņem Zemes virsmu. Ja Zeme būtu mazāka, atmosfēra nebūtu iespējama līdzīgi kā uz Merkūrija. Ja tā būtu lielāka, atmosfēras sastāvā ietilptu brīvais ūdeņradis, kā tas ir uz Jupitera. ⁴ Zeme ir vienīgā zināmā planēta, kuras atmosfēras slānī ietilpstošo gāzu sastāvs nodrošina augu, dzīvnieku un cilvēku eksistenci.

Zeme atrodas ideālā attālumā no Saules, ņemot vērā pastāvošās temperatūras svārstības no -34 līdz +49 grādiem. Ja Zeme atrastos kaut nedaudz tālāk no Saules, mēs nosaltu, ja tā atrastos tuvāk – mēs sadegtu. Pat visniecīgākās izmaiņas Zemes stāvoklī attiecībā pret Sauli padarītu dzīvības eksistenci neiespējamu. Zeme saglabā šo ideālo attālumu no Saules, riņķojot ap to ar ātrumu apmēram 108 000 kilometriem stundā. Turklāt tā riņķo arī ap savu asi, nodrošinot nepieciešamo visas Zemes virsmas sasilšanu un atdzišanu katru dienu.

Arī Mēnesim, ņemot vērā tā gravitāciju, ir ideāls lielums un attālums no Zemes. Mēness kontrolē okeāna ūdeņu plūdmaiņas, lai tas vienmēr būtu kustībā, vienlaicīgi neļaujot ūdeņiem pārpludināt zemi. ⁵

Ūdens...Bez krāsas, bez smaržas, bez garšas, tomēr neviena dzīva būtne nevar izdzīvot bez tā. Augi, dzīvnieki un cilvēki galvenokārt sastāv no ūdens (apmēram 2/3 cilvēka ķermeņa sastāda ūdens). Lūk, kāpēc ūdens īpašības ir ideāli piemērotas dzīvības nodrošināšanai:

Ūdenim ir neparasti augsta vārīšanās un sasalšanas temperatūra. Ūdens ļauj mums dzīvot vidē ar straujām temperatūras izmaiņām un saglabāt stabilu ķermeņa temperatūru: +36,6 grādi.

Ūdens ir universāls šķīdinātājs. Pielejiet glāzi ar ūdeni, pievienojiet cukuru, un ne lāse nepārlīs pāri malām, jo ūdens izšķīdina cukuru. Šī ūdens īpašība nodrošina to, ka tūkstošiem ķīmisko elementu, minerālvielu un barības vielu tiek iznēsātas pa visu mūsu ķermeni un nonāk vissīkākajos asinsvados. ⁶

Ūdens ir ķīmiski neitrāls. Neietekmējot vielu sastāvu, ūdens nodrošina barības, minerālvielu un medikamentu uzsūkšanos un izmantošanu organismā.

Ūdenim ir unikāls virsmas spraigums, tāpēc ūdens augos var plūst pretēji gravitācijai, nogādājot dzīvību nodrošinošo ūdeni un barības vielas pat visaugstāko koku galotnēs.

Ūdens sasalst no augšas uz leju un ir plūstošs, tādā veidā nodrošinot zivīm dzīvību ziemā.

Deviņdesmit septiņi procenti no zemes ūdens atrodas okeānos. Uz Zemes ir izveidota sistēma, kas atbrīvo ūdeni no sāls un pēc tam tas izplatās pa visu planētu. Iztvaikošanas laikā okeānu ūdens atdalās no sāls un izveido mākoņus, kurus vējš viegli pārvieto, lai izkliedētu ūdeni pār zemes virsmu, kas nepieciešams veģetācijai, dzīvniekiem un cilvēkiem. Tā ir attīrīšanas un apgādes sistēma, kas nodrošina dzīvību uz Zemes. ⁷

Cilvēka smadzenes...Vienlaicīgi apstrādā pārsteidzošu informācijas daudzumu. Jūsu smadzenes uztver visas krāsas un objektus, kurus jūs redzat, apkārtējās vides temperatūru, kāju spiedienu uz grīdas, skaņas ap jums, sausumu mutē, pat šo tekstu un tā noformējumu. Jūsu smadzenes fiksē emocionālas izjūtas, domas un atmiņas. Vienlaicīgi jūsu smadzenes seko jūsu ķermeņa pastāvīgajām funkcijām: elpošanai, acu plakstiņu kustībai, izsalkuma sajūtai, roku muskuļu kustībām.

Cilvēka smadzenes apstrādā vairāk nekā miljons impulsu sekundē. ⁸ Smadzenes izvērtē šo impulsu svarīgumu, atsijājot relatīvi nesvarīgākos. Šī atsijāšanas funkcija ļauj mums koncentrēt uzmanību un efektīvi darboties pasaulē.

Kad tiek palaists kosmosa kuģis, mēs pieņemam, ka šīs misijas plānu nav sastādījis mērkaķis, bet gudri un zinoši prāti. Kā tad izskaidrot cilvēka smadzeņu eksistenci? Tās varēja radīt vienīgi vēl gudrāks un zinošāks prāts.

Smadzenes, kas apstrādā vairāk nekā miljonu informācijas vienību sekundē, vienlaicīgi izvērtējot to svarīguma pakāpi un ļaujot mums darboties ar visnoderīgāko no tām … vai mēs varam teikt, ka šāda pārsteidzoša orgāna rašanās ir nejaušība?

3. Nejaušība nav pietiekams izskaidrojums.

Iedomājieties Rašmora kalnu, kur izveidoti Vašingtona, Džefersona, Linkolna un Teodora Rūzvelta krūšutēli. Vai jūs jeb kad ticētu, ka tas ir noticis nejauši? Pat tad, ja tam būtu atvēlēts neierobežots laiks, jebkura virziena un stipruma vējš, lietus un vislaimīgākā sagadīšanās, joprojām būtu grūti noticēt, ka kaut kas līdzīgs, ar tik lielu nozīmi vēsturē, varētu rasties nejauši. Veselais saprāts mums saka, ka šos tēlus ir iecerējuši un prasmīgi izveidojuši cilvēki.

Šajā rakstā ir pieminētas tikai dažas pasaules apbrīnojamākajās īpašības: Zemes stāvoklis attiecībā pret Sauli, dažas ūdens īpašības, viens cilvēka ķermeņa orgāns. Vai kaut kas no minētā varēja rasties nejauši?

Izcilais astronoms Sers Frederiks Hoils (Sir Frederick Hoyle) ir pierādījis, ka nejaušu aminoskābju savienojumu veidošanās organismā no matemātikas viedokļa ir absurds. Sers Hoils izmantoja analoģiju, lai demonstrētu šīs nejaušības pieņēmuma vājumu. “Cik liela ir iespēja, ka viesuļvētra, brāžoties pāri izgāztuvei, kurā atrodas visas lidmašīnas “Boeing 747″ detaļas, nejauši saliktu no tām gatavu lidaparātu un atstātu to pacelšanās gatavībā? Šāda varbūtība ir tik niecīga, ka pat tad, ja šī viesuļvētra brāztos pāri visām pasaules izgāztuvēm, tas būtu neticami!” ⁹

Ņemot vērā mūsu dzīves un Visuma sarežģītību, ir saprātīgi pieņemt, ka visu nepieciešamo mums ir nodrošinājis gudrs, mīlošs Radītājs. Bībele raksturo Dievu kā dzīvības radītāju un uzturētāju.

4. Cilvēces pārmantoto labā un ļaunā izjūtu nevar izskaidrot bioloģiski.

Ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no izcelsmes, ir vispārējs priekšstats par to, kas ir ļauns un kas – labs. Pat zaglis apmulst un jūtas slikti, ja kāds viņam kaut ko nozog. Ja kāds nolaupa bērnu un to izvaro, tas izsauc dusmas, riebumu un vēlēšanos stāties pretī šim ļaunumam, neatkarīgi no kultūras, kurā tas noticis. No kurienes mūsos šī izpratne par ļaunumu?

Kā lai izskaidro šo vispārējo sirdsapziņas likumu, kas nosaka, ka slepkavot prieka pēc ir nepareizi?

No kurienes ir radušies tādi jēdzieni kā drosme, gatavība mirt cēla mērķa labad, mīlestība, cieņa, pienākums un līdzjūtība? Ja cilvēki ir tikai fiziskas evolūcijas produkti, kur "izdzīvo stiprākais", kāpēc mēs esam gatavi uzupurēties citu labā? No kurienes šī iekšējā izjūta par to, kas ir labs un kas – ļauns? Sirdsapziņas eksistenci vislabāk var izskaidrot ar mīlošu Radītāju, kuram rūp cilvēce un tās savstarpējā saskaņa.

5. Dievs ir atklājis Sevi ne tikai dabā un cilvēku dzīvē, bet daudz konkrētāk – Bībelē.

Iepazīt Dieva domas, personību un attieksmi var tikai tad, ja Dievs pats to vēlas atklāt. Viss cits būtu cilvēku spekulācijas. Mēs būtu neziņā, ja Dievs nevēlētos Sevi atklāt. Bet Dievs vēlas, lai mēs Viņu pazītu. Bībelē Viņš ir atklājis visu, kas mums jāzina par Viņa raksturu un kā mums izturēties pret Viņu. Tas padara Bībeles ticamību par svarīgu apsvērumu.

Arheoloģiskie izrakumi arvien biežāk apstiprina Bībelē minēto faktu precizitāti. Piemēram, arheoloģisks atradums Izraēlas ziemeļos 1993.gada augustā apstiprināja to, ka ķēniņš Dāvids, daudzu Bībeles psalmu autors, ir vēsturiska persona. ¹⁰ Arī Nāves jūras tīstokļi un citi arheoloģiski atradumi pamato Bībeles vēsturisko ticamību.

Bībele ir sarakstīta vairāk nekā 1500 gadu ilgā laika periodā, to sarakstījuši 40 dažādi autori dažādās vietās un kontinentos, trīs valodās, aptverot notikumus no dažādiem vēstures posmiem. Tomēr Bībeles vēstījums ir pārsteidzoši vienots. Visā Bībelē atkārtojas viena vēsts:

Dievs radīja pasauli, kurā mēs dzīvojam, un mūs tādēļ, lai mums būtu attiecības ar Viņu;

Viņš mūs ļoti mīl;

Viņš ir svēts, tāpēc attiecības ar grēcīgiem cilvēkiem Viņam nav iespējamas;

Dievs radīja veidu, kā mūsu grēki var tikt piedoti;

Viņš aicina mūs pieņemt Viņa piedošanu un nodibināt attiecības ar Viņu, kas turpināsies mūžīgi.

Vienlaicīgi ar šo vēsti Bībele atklāj Dieva raksturu. 145. Psalms ir spilgts Dieva personības, domu un jūtu apkopojums. Ja vēlaties iepazīt Dievu, izlasiet to.

6. Atšķirībā no visām citām Dieva atklāsmēm, Jēzus Kristus ir visskaidrākais, viskonkrētākais Dieva attēls.

Kāpēc Jēzus? Papētiet lielās pasaules reliģijas un jūs atklāsiet, ka Buda, Muhameds, Konfūcijs un Mozus sevi dēvēja par skolotājiem vai praviešiem. Neviens no viņiem netika apgalvojis, ka ir vienlīdzīgs ar Dievu. Vienīgi Jēzus. Tas izceļ Jēzu no visiem pārējiem. Viņš apgalvoja, ka Dievs ir, un, raugoties Viņā, mēs redzam Dievu. Viņš runāja par Savu Debesu Tēvu nevis kā par personu, kas ir šķirta no Viņa paša, bet kā par tādu, ar kuru Viņu saista nesaraujamas saites, unikālas cilvēces vēsturē. Jēzus teica, ka ikviens, kas ir redzējis Viņu, ir redzējis Tēvu, ikviens, kurš tic Viņam, tic Tēvam.

Jēzus teica: "Es esmu pasaules gaisma, kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma." ¹¹ Viņš piedēvēja sev īpašības, kādas piemīt vienīgi Dievam: piedot cilvēkiem grēkus, atbrīvot viņus no grēcīgiem paradumiem, dot cilvēkam pilnīgāku dzīvi un mūžīgo dzīvību debesīs. Atšķirībā no citiem skolotājiem, kuri vērsa cilvēku uzmanību uz saviem vārdiem, Jēzus norādīja uz Sevi pašu. Viņš neteica: "Sekojiet Maniem vārdiem un jūs atradīsit patiesību." Viņš teica: "Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība, neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Mani." ¹²

Kādi bija Jēzus argumenti apgalvojumos par Savu Dievišķību? Viņš darīja to, kas nav cilvēka spēkos. Jēzus darīja brīnumus. Viņš dziedināja aklos, kroplos, kurlos; dažus Viņš pat piecēla no nāves. Viņam bija vara pār lietām… Viņš radīja ēdienu no nekā un ar to pietika, lai paēdinātu vairākus tūkstošus cilvēku.

Viņš valdīja pār dabu … Viņš staigāja pa ezera virsmu, apklusināja vētru, lai glābtu Savus draugus. Cilvēki pastāvīgi sekoja Jēzum tāpēc, ka Viņš apmierināja viņu vajadzības, darot brīnumus. Viņš teica: "Ja jūs neticat tam, ko Es jums saku, ticiet vismaz to brīnumu dēļ, kurus Esmu darījis." ¹³

Ko Jēzus atklāja par Dieva personību? Ko par Dieva domām, cerībām un Viņa jūtām pret cilvēci? Jēzus Kristus parādīja, ka Dievs ir laipns un mīlošs. Viņš apzinās mūsu savtīgumu un trūkumus, tomēr ļoti vēlas attiecības ar mums. Jēzus atklāja, ka, lai gan Dievs mūs uzskata par grēciniekiem, kas ir pelnījuši Viņa sodu, Viņa mīlestība tomēr ir stiprāka, un Viņš nāca klajā ar citu plānu. Dievs Savam Dēlam lika izciest sodu par mūsu grēkiem, un Jēzus labprāt pieņēma šo plānu.

Jēzu sita ar pātagu, kurai bija deviņi asi metāla gali. Uz Viņa pieres uzspieda “kroni” ar 5 cm gariem ērkšķiem. Tad viņu piesita krustā, iedzenot rokās un kājās naglas. Ņemot vērā brīnumus, kurus Viņš bija darījis, tās nebija naglas, kas turēja Viņu pie krusta, bet mīlestība pret mums. Jēzus nomira mūsu vietā, lai mēs saņemtu piedošanu. No visām cilvēcei zināmajām reliģijām vienīgi caur Jēzu Dievs pastiepj roku pretī, radot iespēju nodibināt attiecības ar Viņu. Jēzus pierāda, ka Dieva sirds deg mīlestībā uz mums, apmierinot mūsu vajadzības, vedot mūs pie Sevis. Jēzus nāves dēļ Dievs var mums piedot, mūs pilnībā pieņemt un patiesi mīlēt. Dievs saka: "Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis Savu žēlastību." ¹⁴ Tā rīkojas Dievs.

Vispārliecinošākais pierādījums tam, ka Jēzus ir vienlīdzīgs ar Dievu, ir visvairāk pētītais brīnums – Jēzus augšāmcelšanās no nāves. Jēzus teica, ka trīs dienas pēc Viņa guldīšanas kapā Viņš atgriezīsies dzīvē. Trešajā dienā pēc Viņa krustā sišanas gandrīz divas tonnas smagais akmens, kas bija aizvelts kapam priekšā, bija novelts un uzstumts augšā pa nogāzi. ¹⁵ Labi apmācītie romiešu karavīri, kas apsargāja kapu, redzēja apžilbinošu gaismu un eņģeļa parādīšanos. Kaps bija tukšs. Tajā atradās tikai līķauts, kurā bija ietīts Jēzus ķermenis. Laika gaitā Jēzus augšāmcelšanās notikums ir ticis analizēts no vēsturiskā un loģiskā viedokļa un visbiežāk izdarītais secinājums ir, ka Jēzus piecēlās no nāves.

Ja vēlaties zināt, vai Dievs pastāv, izpētiet Jēzus Kristus personu. Bībelē ir teikts: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." ¹⁶

Vai tu vēlies nodibināt attiecības ar Dievu un būt pārliecināts, ka Viņš tevi pieņem?

Šis ir tavs lēmums. Neviens tevi uz to nespiež. Bet, ja tu vēlies saņemt Dieva piedošanu un nodibināt attiecības ar Viņu, tu to varat izdarīt tūlīt, lūdzot, lai Viņš tev piedod un ienāk tavā dzīvē. Jēzus ir teicis: "Redzi, Es stāvu [sirds] durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa [vai viņas]." ¹⁷ Ja tu to vēlaties, bet nezini, kā to izteikt vārdos, varbūt tev palīdzēs šī lūgšana: "Jēzu, paldies, ka Tu nomiri par maniem grēkiem. Tu pazīsti manu dzīvi. Tu zini, ka man ir nepieciešama piedošana. Es Tevi lūdzu, piedod man tagad un ienāc manā dzīvē. Paldies, ka Tu vēlies attiecības ar mani. Āmen."

Dievs uzskata, ka tavas attiecības ar Viņu ir pastāvīgas. Attiecībā uz visiem, kas Viņam tic, Jēzus Kristus ir teicis: "Es tās [tos] pazīstu, un viņas [viņi] Man seko. Es tām [tiem] dodu mūžīgo dzīvību, un viņas [viņi] nemūžam neies bojā, un neviens tās [tos] neizraus no Manas rokas." ¹⁸

Ņemot vērā visus minētos faktus, var secināt, ka Dievs pastāv, Viņš mīl cilvēkus un Viņu ir iespējams iepazīt personīgi. Ja tu vēlies saņemt papildus informāciju par Jēzus Dievišķību vai par Dieva esamības pierādījumiem, vai arī tev ir līdzīgi jautājumi, tad turpini lasīt citus KatramStudentam.lv rakstus.

►	Es tikko lūdzu, lai Jēzus ienāk manā dzīvē...
►	Es domāju par to, ka varētu ieaicināt Jēzu savā dzīvē, lūdzu, paskaidrojiet vairāk...
►	Man ir jautājums vai komentārs...

Tekstā ievietotās norādes: (1) Bībele, Vēstule romiešiem 1:19-21 (2) Bībele, Jeremijas grāmata 29:13-14 (3,9) P.Litls, "Know Why You Believe" (1988) (4) R.E.D.Klarks, "Radīšana" (1946), 20.lpp. (5,6,7,8) "Dieva radīšanas brīnumi", Moody Zinātņu Institūts (Čikāgā, ASV) (10) T.Makkāls, "Dāvida mājas akmens" (1993) (11) Bībele, Jāņa evaņģēlijs 8:12 (12) Jāņa ev. 14:6 (13) Jāņa ev. 14:11 (14) Jeremijas gr. 31:3 (15) Dž.Makdauels, "Kas ir šis cilvēks", 1977, pārpublicēts latviešu valodā 1992. gadā (16) Jāņa ev. 3:16 (17) Jāņa Atklāsmes gr. 3:20 (18) Jāņa evaņģēlijs 10:27-29