Kur ir Dievs bēdu laikā?

Mūsdienu pasaulē īsti drošas vietas nav. Arvien biežāk mūs sasniedz ziņas par ļaunuma pārņemtiem cilvēkiem, kuri savu iekšējo tumsu izgāž pār nejaušiem upuriem.

Ir sāpīgi lasīt, ka cilvēki, kuri ieradušies uz koncertu vai kādu citu izklaides pasākumu dažu minūšu laikā tiek ievainoti un nogalināti. Vai šādos brīžos tu jautā, kur bija Dievs?

Vai varam paļauties uz Dieva palīdzību? Cik lielā mērā? Vai grūtos brīžos, kā arī ikdienā, mēs tiešām varam vērsties pie Dieva?

Kas ir Dievs?

Dievs ir Visuma radītājs, kurš ilgojas mums atklāties. Tas ir iemesls, kādēļ mēs vispār šeit esam. Viņš vēlas, lai mēs piedzīvotu Viņa spēku, mīlestību, taisnību, svētumu un līdzjūtību un paļautos uz to. Tādēļ tiem, kas Viņu meklē, Viņš saka: "Nāciet pie Manis."

Dievs zina, kas notiks rīt, nākamnedēļ, nākošgad, nākamajos desmit gados. Viņš saka: "ES ESMU Dievs! – nav cita bez Manis! Es jau sākumā teicu, kas notiks beigās." Viņš zina, kas notiks pasaulē. Vēl vairāk, Viņš zina, kas notiks tavā dzīvē un var tev palīdzēt, ja būsi atvēlējis Viņam vietu. Viņš apliecina, ka vēlas būt "mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā." Taču mums no sirds jātiecas pēc Viņa. Viņš saka: "Jūs meklēsiet Mani un atradīsiet – ja meklēsiet Mani no visas sirds!"

Ciešanas Dieva paspārnē

Tas nenozīmē, ka tie, kuri pazīst Dievu, nepiedzīvos grūtības. Teroristu uzbrukuma radītās ciešanas un nāve atstāj iespaidu arī uz tiem, kuri pazīst Dievu. Taču Dieva klātbūtne dāvā paliekošu mieru un spēku pārvarēt grūtības. Kāds Jēzus Kristus sekotājs to izteica šādiem vārdiem: "Mēs visādi tiekam spaidīti, bet neesam salauzti; mēs esam neziņā, bet neesam izmisuši; mēs tiekam vajāti, bet neesam pamesti; mūs notriec pie zemes, bet mūs nevar pazudināt."

Pieredze rāda, ka neviena cilvēka dzīve nav bez problēmām. Taču, pazīstot Dievu, mainās mūsu attieksme pret tām un mēs saņemam spēku, kas mūsos pašos nav atrodams. Dievam nav nepārvaramu problēmu. Viņš ir lielāks par jebkuru no tām un grūtībās neatstāj mūs vienus.

Dieva Vārds saka: "Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā, tiem Viņš ir stipra pils, un Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu." Un: "Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā. Viņš izpilda, ko vēlas tie, kas Viņu bīstas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem."

Jēzus mierināja savus sekotājus: "Vai divus zvirbuļus nepārdod par nieka grasi? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas. Bet jums pat visi mati uz galvas ir saskaitīti. Tādēļ nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi." Ja tu no sirds meklēsi Dievu, Viņš parūpēsies par tevi tā, kā to nespēj neviens cits.

Kā sagatavoties traģiskiem notikumiem, lai tie nespētu mūs paralizēt? Reizēm pietiek ar attieksmes maiņu. Traģiska pieredze palīdz:

• Atzīt, ka mūsu priekšstati par Dievu ir aplami. Reizēm mēs dzīvojam tā it kā būtu neievainojami. Traģēdijas mums atgādina, ka šajā zemes dzīvē Dievs nav apsolījis mūs pasargāt no fiziskām un emocionālām ciešanām. Viņš kristiešiem ir apsolījis nepārtrauktu Svētā Gara klātbūtni un mūžību kopā ar Viņu. Traģēdijas palīdz saskaņot mūsu gaidas attiecībā uz Dievu un šo kritušo pasauli ar biblisko patiesību.


• Ieraudzīt otra cilvēka ciešanas. Reizēm mēs norobežojamies no ciešanām, ko piedzīvo citi – kā mūsu zemē, tā citur pasaulē. Mēs varam ignorēt vai aizmirst par pusaudžu nolaupīšanu prostitūcijai Taizemē, par bērniem, kas tiek atņemti kristiešu ģimenēm Sudānā, baznīcu spridzināšanu Nigērijā vai mācītājiem, kas atrodas cietumā Irānā un Ķīnā. Personīgās ciešanas atver mūsu sirdis citu ciešanām visā pasaulē un mudina mūs sirsnīgāk lūgt par viņiem.


• Vairāk ilgoties pēc debesīm. Tas atgādina mums, ka dievišķās godības cerība ir Kristus… nevis mūsu personīgās uzvaras. (Kolosiešiem 1:27). Tas liek mums ilgoties pēc dzīvā ūdens avota (Atklāsmes 21:6) un pēc Tā, kurš vada mūs uzvaras gājienā (2. Korintiešiem 2:14).


• Saprast, ka Dievs lieto smagus brīžus, lai vilktu pie sevis kā ticīgos, tā neticīgos. Grāmatā "Ciešanu problēma" K.S. Lūiss rakstīja: "Pat labsajūtu ir iespējams ignorēt. Bet ciešanas pieprasa mūsu uzmanību. Mūsu labsajūtā Dievs čukst, mūsu sirdsapziņā runā, bet mūsu ciešanās kliedz – tas ir Viņa megafons kurlas pasaules pamodināšanai."


• Atpazīt ienaidnieka plānus. Sātans grib izmantot traģēdijas, lai radītu mūsos šaubas: "Redzi? Tavs Dievs neko nespēj! Viņam ir vienalga!" Bet Dieva Vārds saka: "Tam stājieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka visi brāļi pasaulē panes tādas pašas ciešanas" (1. Pētera 5:9).

►	Man ir jautājums vai komentārs…
►	Kā veidot attiecības ar Dievu?