Tad kādēļ ļaunums?

Vai Dievs ir informēts par slikto, kas notiek? Vai tas Viņu interesē?

Steisija Džeimsa

Lielākais jautājums par ļaunumu ir: “Kādēļ Dievs to pieļauj?” Ja Dievs patiešām ir absolūti labs un visvarens, kādēļ Viņš neiejaucas?

Pirmkārt, Dievs nerada ļaunumu; Viņš to pieļauj. Kad Dievs radīja pasauli, viss bija labs. Viņš radīja cilvēkus, piešķirot tiem izvēles brīvību, arī brīvību pieņemt pareizus vai nepareizus lēmumus. Nereti šie nepareizie lēmumi rada sekas, kas kaitē mums pašiem un mūsu līdzcilvēkiem – reizēm nevainīgiem upuriem, kas nav to pelnījuši.

Būdama koledžas studente, es nirstot cietu negadījumā un tiku paralizēta. Dievs mani neiemeta ūdenī, lai sodītu vai pārmācītu; kā tramplīnu izmantot sava drauga plecus izvēlējos es. Lai cik briesmīgas bija sekas, es nevaru vainot nevienu citu kā vien sevi.

Protams, Dievs var iejaukties un kontrolēt mūsu dzīvi – kā labo, tā ļauno, – bet tad mēs būtu roboti, kas nepazīst brīvību. Viņš pat varētu mūs piespiest sevi mīlēt, ja Viņš to gribētu, bet piespiedu mīlestība jau patiesībā nav nekāda mīlestība. Viņš mums piešķir brīvību izvēlēties Viņu vai neizvēlēties, brīvību dzīvot un baudīt dzīvi, un brīvību pieņemt pareizus un nepareizus lēmumus. Diemžēl mums jānes mūsu pašu un mūsu līdzcilvēku rīcības sekas.

Autors K.S. Lūiss teica, ka 80% ciešanu rodas no cilvēces morālā ļaunuma. Kā tad ar atlikušajiem 20%? Ir lietas, kuras mēs šeit virs zemes nekad nesapratīsim.

Tomēr ir arī labās ziņas. Pirmkārt, mīlestības Dievs ir arī taisnības Dievs. Nāk laiks, kad visiem tiem, kas pieņem nepareizus lēmumus, ievaino nevainīgus upurus un tiek cauri sveikā, būs jāatbild par savas rīcības sekām. Dievs ir galīgais tiesnesis un savā laikā Viņās tiesās ikvienu pēc viņa darbiem. “Un nav radījuma, kas Viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viņa acīm: Viņam mēs dosim norēķinu.” ¹

Otrkārt, Dievs nereti lieto dzīves pārbaudījumus, lai dotu mums kaut ko labāku, lai mainītu un pilnveidotu mūsu raksturu. Tad mēs spējam palīdzēt citiem līdzīgās situācijās. Esmu varējusi atbalstīt studentus invalīdus (pēc tam, kad mans raksturs mainījās no pašapmierinātības uz līdzjūtību!). Pārbaudījumi ļauj mums ieraudzīt, kas dzīvē ir svarīgākais un nereti spiež mūs pievērsties Dievam, ja nekas cits nav līdzējis. Mēs ieraugām, cik svarīga ir ticība, mīlestība, savstarpējas rūpes, ģimene un draugi.

Treškārt, Dievs ir nodrošinājis risinājumu. Nāks laiks, kad nebūs vairs nekādu ciešanu. Debesīs cilvēki varēs baudīt paradīzi, ko virs zemes nespēj pat iedomāties. Dievs ir radījis vietu, kur valda mūžīga svētlaime, kur nebūs vairs asaru, sāpju, slimību un nāves – vietu, kur cilvēki mūžīgi dalīsies priekā ar Dievu.

Visbeidzot, Dievam nav vienalga. Viņš nekad nav solījis, ka dzīvē nebūs problēmu, bet Viņš ir apsolījis savu klātbūtni. Jēzus pats izjuta mīlestību, līdzjūtību un bēdas, tādēļ tie, kas cieš, tiecas pie Viņa. Dievs mūs mīl un vēlas veidot attiecības ar mums. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” ²

►	Man ir jautājums vai komentārs…
►	Kā veidot attiecības ar Dievu?

Tekstā ievietotās norādes: skat. Bībele (1) Vēstule ebrejiem 4:13 (2) Jāņa evaņģēlijs 3:16