MEKLĒT
par dzīvi, ticību, jēgas meklējumiem…
MEKLĒT
Merilina Adamsone
Katru dienu mēs saskaramies ar dažādiem apstākļiem, kas mūsos var izraisīt trauksmi.
Saraksts ir garš: terorisms, kari, valdības krīzes, nabadzība, seksuāli uzbrukumi, cilvēku paverdzināšana, dabas katastrofas, finansiālas problēmas, slimības, nedrošība par nākotni, sarežģītas attiecības ģimenē, atkarības utt.
Tās ir parādības, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu.
Mūs vairs neietekmē tikai tas, kas attiecas uz mums personīgi. Internets ir padarījis mūs par pasaules pilsoņiem. Mēs tiekam informēti par nopietnām problēmām visās pasaules malās ... ik dienu ... ik minūti.
Ziņu kanāli baro mūsu bailes, cilvēcisko tieksmi pievērst uzmanību satraucošajam.
Tomēr vislielāko trauksmi izraisa tas, kas skar katru no mums personīgi. Apziņa, ka nevaram kontrolēt apstākļus, ir biedējoša. Nav viegli nemitīgi atrasties riska zonā. Tas rada bezspēcības sajūtu, bailes no nezināmā un neizbēgamā.
Vai šādos apstākļos var piedzīvot mieru?
Pastāv reāla iespēja saglabāt mieru par spīti satraucošiem apstākļiem.
Tomēr spēja mierīgi un racionāli izvērtēt dažādas situācijas ir tikai daļa no risinājuma. Tas palīdz, bet nenodrošina patiesu mieru. Ja lauztu kāju nekustina, kļūst vieglāk. Bet kāja no tā vesela nekļūst.
Dzīve ir izaicinājumu pilna.
Mums ir nepieciešams iekšējs miers, kas nav atkarīgs no apstākļiem, un arī sarežģītās situācijās ļauj prātam un sirdij atpūsties.
Ilgus gadus būdama ateiste, es meklēju filozofiju, uz ko vienmēr varētu paļauties. Gribēju atrast kaut ko tādu, kas mani vadītu cauri dzīvei un "darbotos" jebkurā situācijā. Studēju Sartru, Platonu, Sokrātu, Dostojevski, Nīči, Hjūmu u.c.
Tomēr drīz vien sapratu, ka ar filozofiju nepietiek. Galu galā visas problēmas gulstas uz maniem pašas pleciem.
Ar psiholoģiju ir līdzīgi. Tā var palīdzēt, bet psihologi lielākoties cenšas panākt, lai katram no mums būtu savs unikālais skatījums uz problēmu, atšķirīgs no citiem. Taču, ko man palīdz tas, ja piemērām, pārdzīvojot tuva cilvēka nāvi, es neraudu kā daži citi līdzīgā situācijā, bet ieslēdzos istabā un visu dienu stīvi blenžu vienā punktā? Vai tāpēc man sāp mazāk?.
Meklējot patiesu mieru, kas nav pakļauts apstākļiem, mani nevilināja arī reliģija, nesaistīja tās rituāli, meditācija, dogmas.
Es nešaubījos, ka dzīvē sastapšos ar reālām grūtībām. Gribēju atrast līdzekli, ar kura palīdzību stāties pretī jebkuriem izaicinājumiem.
Meklējot nepārejoša miera avotu, sadraudzējos ar sievieti, ko apbrīnoju. Viņa bieži runāja par Dievu. Manī radās jautājums, vai Dievs tiešām pastāv.
Dieva eksistences iespēja aizsāka manī ilgstošu meklējumu un izpētes procesu, kura gaitā es spītīgi turējos pie saviem aizsargmehānismiem. Man bija bail, ka tikšu apmuļķota un sākšu ticēt kaut kādām aplamībām.
Pēc pusotru gadu ilgiem nopietniem meklējumiem biju saņēmusi tik daudz norāžu uz Dieva esamību, ka nespēju tās ignorēt. Tieši zinātne piespieda mani atzīt, ka Dievs ir. Par to liecina tik daudz kas: zemes ideālais stāvoklis pret sauli, ūdens sarežģītās īpašības, cilvēka ķermeņa uzbūve utt.
Neskaitāmu faktoru kopums, kas nepieciešams, lai virs zemes nodrošinātu dzīvību, domu par "nejaušību" padarīja bezjēdzīgu. Lūdzu, lai Dievs ienāk manā dzīvē, un sapratu, ka patiešām: "Dievs mums patvērums un spēks, vienmēr rodams palīgs briesmās." 1
Apziņa, ka Dievs ir un ka Viņš par mums rūpējas, ļauj saglabāt mieru neatkarīgi no apstākļiem. Viens piemērs.
Iedomājies 8 gadus vecu zēnu, kuru aizskar un izsmej. Dienu no dienas viņš paliek neēdis, jo pusdienas tiek atņemtas. Viņu stumda un grūsta, pazemo tāpat vien – prieka pēc. Viņš mēģina iebilst, bet tas neko nelīdz. Viņš cenšas izvairīties, arī tas neizdodas. Viņš sūdzas skolotājai, bez rezultātiem.
Tad kādu dienu kāds vecāko klašu skolnieks (daudz spēcīgāks nekā puikas mocītājs) iejaucas un paziņo kauslim, ka ar šo dienu viņa terorizēšanai ir pienācis gals. Mazajam puikam beidzot ir miers. Kauslis joprojām tepat ir, bet viņam par to vairs nav jāraizējas, jo par viņu rūpējas kāds, kas ir stiprāks.
Arī mums tiek piedāvāta šāda palīdzība. Dievs ir lielāks par jebkuru problēmu, ar kuru mēs saskaramies. Viņš mūs ir radījis un vēlas parūpēties par mums.
Dzīves grūtībās esot, Jēzus mūs aicina: "Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu." 2
Dievs radīja Visumu, izveidoja zvaigžņu un planētu galaktikas, miljardiem dzīvības formu un augu sugu, sarežģītu ekosistēmu un arī cilvēku. "Tev [Dievam] nekas nav neiespējams!" 3 Viņš aicina mūs griezties pēc palīdzības pie Viņa.
Jēzus raksturoja Dievu kā mūsu "Tēvu" debesīs, kurš mūs mīl.
Dzīves izaicinājumos mūs visvairāk biedē tas, ka ar tiem nāksies tikt galā vienatnē, ka pietrūks emocionālā vai fiziskā spēka, lai palīdzētu sev vai saviem tuviniekiem. Tā tas ir ar visu, kas biedē. "Vai spēšu?"
Dievs, kurš ir radījis tevi, zina visu par tevi – tavu izcelsmi, visu, kas ar tevi ir noticis, visu, ko tu esi paveicis, tavus sapņus un to, ka tev nav sapņu, tavas sāpes, tavu nākotni, tavas attiecības - absolūti visu. Jēzus apliecina, ka pārzina tavas dzīves vismazākās, nenozīmīgākās detaļas: "Arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti." 4
"Kungs, tu esi mani izlūkojis un izzinājis, tu zini, kad sēžos un kad ceļos, tu noproti manas domas no tāluma,… vēl vārds nav nācis man uz mēles – redzi, Kungs, tu visu jau zini." 5
Viņš zina visu par tevi. Visdrošākās attiecības, kādas mums šajā pasaulē var būt, ir attiecības ar Dievu, kurš mūs mīl.
Dievs nav mums paredzējis šo dzīvi nodzīvot vientulībā. Dievs vēlas mūs vadīt jaunā pilnskanīgā dzīvē. Mums vairs nav jāklīst kā pa tumsu – neskaidrībā, nenoteiktībā.
Jēzus saka: "ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma." 6
Mēs esam aicināti: "Visas savas rūpes uzveliet viņam, jo viņš gādā par jums." 7
Tādas ir attiecības ar Dievu, ko Viņš piedāvā ikvienam. Bībelē Dievs ir raksturots kā brīnišķais padoma devējs, mūžīgais Tēvs, miera princis, varenais Dievs. Un tāds Viņš patiešām ir.
Taču attiecības ar Dievu nenozīmē izvairīšanos no dzīves problēmām.
Manā dzīvē bija notikums, ko es nespēju mainīt. Ceturtajā grūtniecības mēnesī radās sarežģījumi. Es pietiekami labi pazinu Dievu, lai varētu Viņam uzticēties neatkarīgi no iznākuma. Mūsu bērns piedzima nedzīvs.
Tā kā es uzticēju šo situāciju Dievam, lai cik smagi man bija, manī nebija rūgtuma, dusmu un izmisuma.
Taču es pamanīju sevī sajūtas, kas mani pārsteidza. Pēc mūsu bērna nāves es sāku baidīties no tā, ka arī mans vīrs varētu nomirt. Lūdzu par to Dievu. Lūdzu, lai Viņš parāda, kā man vajadzētu rīkoties.
Atbilde nāca drīz, un Dievs to man deva Psalma vārdos:
"Tev, kas izrauga Visuaugsto par savu mājokli, tev negadīsies nekas ļauns …" 8
Dievs nesola, ka neviens nekad nemirs. Tomēr, ja Dievs ir mans patvērums, kuram uzticos, arī tad, ja mans vīrs nomirtu, Dievs neļautu tam kļūt par "ļaunumu" manā dzīvē. Dievs neļautu tam mani uzvarēt, iznīcināt, sagraut. Manī būtu miers.
"Nekāds ļaunums tevi neaizskars." Dievs nosaka robežas. Ja uzticamies Viņam, varam piedzīvot mieru … dažādās situācijās.
Jēzus saka: "Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis!" 9
Zeme, uz kuras mēs šobrīd atrodamies, griežas ar ātrumu aptuveni 1600 km stundā. Tomēr mēs jūtamies pilnīgi mierīgi, baudot saullēkta un saulrieta skaistumu, ko rada šī kustība.
Zeme arī griežas ap sauli ar ātrumu aptuveni 108 000 km stundā, saglabājot nemainīgu attālumu no saules – ne pārāk tālu, ne pārāk tuvu tai.
Kā Dievs kontrolē miljardiem galaktiku, tāpat Viņš pārzina katru vissīkāko tavas dzīves notikumu. Un Viņš tevi mīl.
Viņš tevi mīl nevis tāpēc, ka tu vai es to būtu pelnījuši, bet gan tāpēc, ka Viņš pats ir mīlestība un Viņa dabā ir rūpēties par tiem, kas Viņam uzticas.
Dievs saka: "Nebaidies, jo es esmu ar tevi, nebīsties, es esmu tavs Dievs, es spēcināšu tevi, tev palīdzēšu, ar savu labo taisnības roku es tevi uzturēšu!" 10
"Vai tu nezini, vai tu neesi dzirdējis – mūžīgs Dievs ir Kungs, kas radījis zemes malas, viņš nepagurs un nepiekusīs, neizdibināma ir viņa saprašana! Viņš nogurušam dod spēku un spēcina to, kam nav stipruma! Nogurst jaunekļi, un pagurst varoņi – kluptin tie klūp! Bet, kas cer uz Kungu, atgūst spēku, ceļas spārnos kā ērgļi, skrej un nepiekūst, iet un nepagurst!" 11
Jēzus saka: "Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas." 12
Viņš ir lielāks par jebkuru mūsu dzīves vai pasaules problēmu.
Zinot, ka Dievs ir spējīgs parūpēties par tevi un ka Viņš tev vēl to labāko, tu vari būt brīvs no bažām. Taču, lai iepazītu Dievu, kurš to visu nodrošina, tev jābūt attiecībās ar Viņu.
Ja vēlies veidot attiecības ar Dievu un iepazīt Viņa mīlestību, izlasi “Kā veidot attiecības ar Dievu”.
| ► | Man ir jautājums vai komentārs… |
| ► | Kā veidot attiecības ar Dievu? |
Tekstā ievietotās norādes: skat. Bībelē (1) Psalmi 46:2 (2) Mateja ev. 11:28 (3) Jeremijas 32:17 (4) Lūkas ev. 12:7 (5) Psalmi 139:1-4 (6) Jāņa ev. 8:12 (7) 1.Pētera 5:7 (8) Psalmi 91:9-10 (9) Jāņa ev. 16:33 (10) Jesajas 41:10 (11) Jesajas 40:28-31 (12) Jāņa ev. 14:27
DALIES AR ŠO RAKSTU
