MEKLĒT
par dzīvi, ticību, jēgas meklējumiem…
MEKLĒT
Te nu tu esi. Šeit. TAGAD. Lasot šo rakstu. Paiet vēl viena sekunde. Vēl viens tavas dzīves mirklis. Aizjoņo garām. Nu tas ir pagājis. Ai… Paiet vēl viens.
Aiziet sekundes un minūtes. Stunda. Diena. Nedēļa. Gads. Šodien tu esi šeit. Rīt tevis te nebūs.
Te nu tu esi. Kaut kur uz planētas Zeme. Par ko tu domā… ŠOBRĪD? Ne par ko? Vai arī tu domā: "Es gribu vairāk"?
Jā, bet vairāk kā? Vairāk labu atzīmju? Vairāk draugu? Ballīšu? Randiņu? Naudas 1? Drēbju? Atceries, kā bija, kad tu dabūji to, ko gribēji, vai kad beidzot sāki satikties ar to cilvēku, ar kuru gribēji? Vai atceries to sajūtu, kas nāca pēc tam? Vai tas nebija kaut kas tamlīdzīgs: "Tas nemaz neizmainīja manu dzīvi tik radikāli, kā biju cerējis"? Un ko tu dari tad? Atkal sāc no jauna?
Varbūt tā pieredze vai lieta, pēc kuras tu tiecies, nemaz nebija tas, ko tu īstenībā meklēji. Vai arī – varbūt tev vienkārši vajag VAIRĀK šīs pieredzes vai lietu? Vairāk drēbju. Vairāk randiņu. Vairāk ballīšu. Tomēr pat tad tevi neatstāj šī sajūta, šī uzmācīgā doma: "Man tik un tā vajag vēl." Vai piekrīti?
Un tā – tu gribi vēl. Vairāk kaut kā. Bet tu skaidri nezini, kas ir šis "kaut kas". It kā tavā dzīvē būtu kaut kas, kas nepārtraukti niez. Sajūta, ka kaut kā trūkst. Sajūta, ka šī dzīve ir kas vairāk un šajā dzīvē jābūt kam vairāk. Ka no dzīves ir jāgūst kas vairāk.
Tu domā: "Vai es te neiederos? Kas par lietu? Kāda ir mana problēma?" Nieze nepāriet. Un tas, ko tu esi piedzīvojis līdz šim, nav tevi no tās atbrīvojis.
Protams, tas nav kas tāds, par ko stāstīt draugiem. Ja viņi uzzinātu tavas domas, viņi noteikti teiktu: "Tu PĀRĀK nopietni uztver dzīvi".
Bet varbūt viņiem niez tāpat kā tev. Varbūt viņi domā tādas pašas domas. Varbūt visi ir sazvērējušies klusēt. "Es negribu, lai kāds uzzina, ko es patiesībā domāju par dzīvi."
Vai tu kādreiz esi pieļāvis domu, ka šai niezošajai sajūtai ir kāds sakars ar Dievu? Protams, Dievs ir ap mums, nesaskatāms ar neapbruņotu aci. Bet Dievs pastāv arī ārpus šīs pasaules. Un varbūt tieši tas ir risinājums – lai tiktu vaļā no šīs niezošās sajūtas, mums vajadzīgs kaut kas ārpus šīs pasaules.
Ja nu dzīve ir Dieva izveidota tā, ka nekas no šīs pasaules nespēj mūs pilnībā apmierināt? Pat tādas labas lietas kā veiksmīga karjera, stipra ģimene, apprecēšanās ar kādu, ko patiesi mīli. Varbūt pat šīs lietas nespēj aizpildīt tukšumu un atbrīvot no šīs niezošās sajūtas. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs lietas pieder šai pasaulei. Un tāpēc, ka mums vajadzīgs kaut kas ārpus šīs pasaules, lai piepildītu mūsu dzīves.
Varbūt Dievs ir radījis mūs tādus, lai mēs meklētu 2 Viņu. Padomā par to! Ja visu, ko mēs jebkad varētu vēlēties vai kas mums jebkad būtu vajadzīgs, mēs varētu iegūt pasaulē, kurā dzīvojam, mēs nemeklētu Dievu. Mēs neizjustu vajadzību pēc Viņa. Un varbūt Viņš domā, ka ir pārāk nozīmīgs, lai paliktu nepamanīts.
Tātad, te nu tu esi. TAGAD. Tev vajag vairāk. Tu gribi vairāk. Bet ko darīt tad, ja šis "vairāk" nav atrodams šajā pasaulē? Ko tad? Kur tev griezties? Noklikšķini uz zemāk esošās pogas, lai izlasītu Bībeles fragmentu, kas stāsta par šo fenomenu:
"Bet Viņam (Jēzum) bija jāiet caur Samariju. Tad Viņš nonāk vienā Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. Tur bija Jēkaba aka. Jēzus, no ceļa piekusis, apsēdās turpat pie akas; tas bija ap sesto stundu.
Te kāda sieva no Samarijas nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: "Dod Man dzert!" Jo Viņa mācekļi bija gājuši pilsētā pārtiku pirkt.
Tad samariete Viņam saka: "Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?" Jo jūdi ar samariešiem nesagājās.
Jēzus viņai atbildēja: "Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, – tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni."
Samariete Viņam saka: "Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?" Jēzus atbildēja viņai: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."
Sieva Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt."
Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!"
Sieva Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, – jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību."
Kāpēc Jēzus piemin šīs sievietes attiecības, kas viņai bijušas ar visiem šiem vīriešiem? Un kāds tam sakars ar "dzīvo ūdeni"?
Šo stāstu vislabāk var izprast, ja vispirms apzināmies, ka Jēzus runā divos līmeņos. Viņš runā par diviem dažādiem ūdeņiem. Pirmais ir dabīgais akas ūdens (parastais H2O). Bet to otru Viņš sauc par "dzīvo ūdeni".
Kāda atšķirība starp šiem abiem ūdeņiem? Jēzus teica, ka parastais ūdens neveldzē slāpes, bet dzīvais ūdens tās veldzē. Kas tad ir šis dzīvais ūdens?
Ar dzīvo ūdeni Jēzus domā attiecības ar Dievu. Tikai attiecības ar Dievu galu galā veldzē mūsu garīgās slāpes. Ņemot to vērā, kāpēc, tavuprāt, viņš aicināja sievieti pasaukt vīru un atgriezties?
Jēzus gribēja, lai viņa saprot, kur viņa bija centusies veldzēt savas garīgās slāpes, taču veltīgi. Viņas dzīvē bija bijuši pieci vīrieši, tomēr viņa joprojām bija izslāpusi. Neviens no viņiem nespēja apmierināt viņas dziļākās ilgas.
Nekas šajā pasaulē nevar apmierināt mūsu dziļākās vajadzības un ilgas. Mums vajadzīgs ārpus šīs pasaules esošais Dievs, lai patiesi apmierinātu mūs. Mums vajadzīgs šis "dzīvais ūdens". Mums jāpazīst Viņš un mums jābūt attiecībām ar Viņu. Pretējā gadījumā, mēs dzīvē būsim "izslāpuši". Garīgi izslāpuši.
Tāpēc Jēzus saka: "Kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps". Pazīt Viņu ir veldzēt savas slāpes. Tas atbrīvo no šīs niezošās sajūtas, kas mūs neliek mierā un no kuras nekas cits mūs nespēj atbrīvot.
Stāstā sieviete centās veldzēt savas garīgās slāpes caur attiecībām ar vīriešiem. Tas neizdevās. Tās "akas" nedeva dzīvo ūdeni. Vai tavā dzīvē ir šādas "akas"?
Bieži vien cilvēki cenšas apmierināt savas garīgās vajadzības ar lietām, kas nav garīgas – ar naudu, popularitāti, labu fizisko formu, jaukām mantām. Vai arī piekopjot kādu garīguma paveidu, kas neprasa personīgas attiecības ar Dievu. Arī šī nav īstā "aka".
Šis stāsts ir par to, ka Jēzus ir vienīgā uzticamā "aka". Viņš ir vienīgais, kas var dot mums "dzīvo ūdeni". Ūdens, ko Viņš mums dod, ir Viņa dāvana. Vai tu vēlētos saņemt šādu dāvanu? Tā ienesīs tavā dzīvē milzīgas izmaiņas TIEŠI TAGAD.
| ► | Man ir jautājums vai komentārs… |
| ► | Kā iepazīt Dievu… |
Tekstā ievietotās norādes: (1) Bībele, Sālamans Mācītājs 5:9 (2) Bībele, Apustuļu darbi 17:26-27
DALIES AR ŠO RAKSTU
